Aleksandrs Lobanovskis par ‘DATEV Challenge Roth’ (3.8 km+180km+42km)

17.jūlijā Vācijā norisinājās DATEV Challenge Roth sacensības, kurās piedalījās arī mūsu komandas pārstāvis Aleksandrs Lobanovskis. Tas bija viņa pirmais pilnais Ironman, kam viņš pamazām, bet mērķtiecīgi, ir gatavojies ~5 gadus. Par to, kā Aleksandrs ir nonācis līdz lēmumam par pilnās Ironman distances pievarēšanu un kā viņam veicās šajās sacensībās, vari lasīt tālāk. Varbūt tas iedvesmos arī Tevi?!

2001.gadā pēc daudzkārtējām operācijām, un pēc tā, kad dakteris Guzenko no jauna salasīja kopā manu celi, arī uzzināju cienījamo ārstu verdiktu, ka nodarbošanos ar amatieru futbolu nāksies izbeigt un tagad vienkārši būs no jauna jāmācās staigāt. Lai arī esmu vairākkārt sašūts, šajā pašā gadā, par spīti ārstiem un sev (bezatbildīgais), nolēmu piedalīties tautas startā – triatlonā.

Šajās sacīkstēs mans svars bija 85kg, un manu metālisko padomju  Салют-С vairākos apļos visu laiku apsteidza puišu grupa ar super alumīnija riteņiem – toreiz tas man bija šoks – kā tik ātri varēja braukt?! Kaut kādā veidā aizskrēju līdz vienai no pēdējām vietām, bet toreiz es sapratu, ka triatlons priekš manis ir uz ilgu laiku. Tautā startēju ne visai bieži, bet regulāri – 1-2 reizes gadā. Pēc rezultāta nedzinos, un pēc operācijas bija vienkārši prieks dažreiz pakustēties kaut kādos startos kopā ar citiem.

2011.gadā ieraudzīju video ar vienu puisi, kurš rādīja, kā ātri ir jānovelk hidrokostīms. Mērķtiecīgo puisi ar degošām acīm sauca Romāns Melderis, un viņš bija treneris un komandas Ironman.lv dibinātājs, kura startēja garajās distancēs un, priekš manis, uzrādīja kosmiskus rezultātus. “Forši!” es nodomāju, un uzrakstīju trenerim vēstuli…

Karstums Rotā sacīkšu dienā ir tradīcija. Kad reģistrējos (3500 vietas tika izpirktas 50 sekunžu laikā), zināju par karstumu, bet 2014.gadā tajā finišējušā komandas biedra Igora Gucanoviča stāsts par lieliski noorganizētajām sacīkstēm un emociju jūru, paveica savu darbu – savu pirmo pilno Ironman distanci nolēmu noiet tieši Rotā.

Peldēšana notika airēšanas kanālā, gar krastu, 12 viļņos (grupās) pa 300 cilvēkiem. Laikam, paklausoties pasaules čempionu Krisu Makkormarku, daudzi amatieri nolēma peldēt tieši tuvāk krastam. Pēc tam, skatoties to no malas, likās, ka tur pie krasta, kur atradās lielākā daļa startējušo, notika kaujas darbības ar visu peldētājam esošo arsenāla pielietošanu – jaucās kājas, rokas, bet kāds vienkārši gāja kājām līdz pat jostas vietai ūdenī. Profesionāļi ar Janu Frodeno priekšgalā un amatieri startēja pēc pistoles šāviena. Ūdens mutuļoja no pūļa – īpaši pie krasta, bet es, nedaudz papeldot, pēc tam nolēmu vairāk turēties pa vidu. Peldēju tempā 1:50/100m. Ātrāk negribēju, un arī pagājušajā gadā lauztais plecs ‘teica’, lai nedzenu zirgus. Pēc mana ‘Garmina’ mērījuma nopeldēju 4100 metrus ar laiku ~1h15min.

Pirmais tranzītzona bija ļoti stresaina, jo kāds bija sajauca un paņēmis manu maisu ar  velo-lietām. Milzīgs paldies 3 brīvprātīgajiem palīgiem, kas man palīdzēja to atrast! Tas atradās pārģērbšanās teltī, un paši brīvprātīgie man palīdzēja ātri pārģērbties – manuprāt, tā ir paraug-attieksme pret atlētiem Rothā!

Velo-segmentā startēju aktīvi, lai sasildītos (ārā bija 14 grādi!). Asfalta segums – ideāls! Ēdināšanas punktos – kaudze ēdiena! Atlēti arī cienīja viens otru un pārsvarā turējās labajā malā. Tiesneši uz motocikliem vēroja vai velo grupās nenotiek draftings – man klātesot nevienam 5 minūtes soda laika + 1.5km skrējiena, netika piešķirts, toties dažiem tika piekodināts, norādot ar roku žestiem. Divas reizes uzbraucu Solarer Berg, tā ir unikāla tradīcija sacīkstēs Rothā, kad blīvā atbalstītāju pūlī, jāuzbrauc 500-metrīgā kalnā ar stāvu kāpumu. Unikālas eiforijas izjūtas, kuras paliks atmiņā uz ilgu laiku! Velo un maratonā, pēc trenera padoma, centos nepārforsēt ar notikumiem. Lai arī vienā vietā ar ātrumu 70km/h pagriezienu nācās izņemt gar pašu asfalta malu, tālāk tā neriskēju. Attālums pēc ‘Garmin’ bija 178km, ar kopēju pacēlumu 1650m. Un kopējais laiks, ieskaitot 5min pīppauzi mežā un nokritušās ķēdes remontu, bija 5h26min.

Un atkal tranzītzona, ar kruķu sajūtu kāju vietā un pirmie 5km skrējiena, kad kājas dzīvo atsevišķu dzīvi no smadzenēm. Par karstumu bija grēks sūdzēties, cepināt sāka tikai pēc 20-tā kilometra. Trasē satiku sievu, kura tikmēr tur iepazinās ar Krievijas dalībnieku sievām, atdeva man želejas, aplēja ar ūdeni un sūtīja tālāk – malt kanāla granti, pa kuru arī notika skrējiens. Pēc 20km, lai ‘nesalūztu’ ņēmu vērā norādījumus, ko bija devis treneris Romāns Melderis, kuram esmu ļoti pateicīgs par ieguldīto laiku un padomiem. Sāku skriet ar intervāliem: 800m skrējiens/200m ātra gaita. Tā izrādījās iedarbīga metode, un mans temps, salīdzinājumā ar pirmajiem 20km, pieauga. Katrus 800m skrēju ar tempu 4:30-4:45min/km, garām citiem dalībniekiem-zombijiem, bet nākošajos 200metros, mierīgākā tempā, ievēroju, ka uz mani ar izbrīnu skatījās dalībnieki ar no noguruma griezām sejām, principiāli cenšoties no sevis izspiest “skrējienu bez apstāšanās”.

Zem finiša arkas paskrēju ar laiku 10h55min – pēc ‘Garmina’ un oficiālā laika: 10:58:41. Ieraudzīju sievu, kas visu dienu bija pavadījusi manis foto-medībās trasē – viņa ir mans varonis! Viņa mēģināja mani panākt un finišēja aiz manis. Es atgriezos un mēs izskrējām caur finišu kopā! Sieva mani apsveica ar iegūto “Dzelzs cilvēka” titulu, un es skatījos uz dalībniekiem aiz finiša līnijas – tie gulēja un vaidēja no pārguruma – par dzelzs cilvēkiem mūs visus nosaukt ir ļoti grūti…

Distance pēc laikiem: peldēšana 1:14:55, velo 5:26:28, skriešana 4:06:45 un vidējais pulss visā sacīkstē: 150 sitieni/min. Emocijas pēc finiša vairs nepalika, vai arī tās vēl nav atnākušas – tikai milzīgs apmierinājums pēc labi paveikta darba. Alus, medaļa, krekls, kā arī salūts par godu super-atlētam un izcilajam Janam Frodeno, kurš šajās sacīkstēs uzstādīja jaunu pasaules rekordu garajā Ironman distancē! Nakts bez miega, bet ar daudz ēdienu – viss kā pienākas. Pēc sacīkstes izjutu liela cieņu pret visiem – kuri šķērsoja finiša līniju – visiem, bez izņēmuma. Tāpat arī – pret čempionu Janu un pusmūža dalībnieku Ariku no Izraēlas, kurš ieguva pēdējo vietu, bet viņu speciāli sagaidīja un silti apsveica Jans Frodeno. Tagad domāju par atgriešanos Rothā, bet šoreiz – jau ar plānu uz konkrētu rezultātu!

Sīkāku detalizāciju par rezultātu un iegūto vietu var aplūkot te: Aleksandra ‘DATEV Challenge Roth’ rezultāts.

2 thoughts on “Aleksandrs Lobanovskis par ‘DATEV Challenge Roth’ (3.8 km+180km+42km)

  1. To 800m skriešanu, 200m skriešanu atklāju vienā maratonā. 10km pirms finiša nenormāls krampis kājā iemetās. Nācās skriet, un periodiski paiet. Secināju, ka kāja nogurst no skriešanas laika nevis ātruma. Finišā biju pārsteigts, ka no ātruma neko neesmu zaudējis. Un man arī tajos 10km izdevās vairāk pat apdzīt. Ja 200m paiet, tad tos 800 var ātrāk paskriet.

  2. Sis skriešanas veids 800+200 vairāk attiecināms uz garajām distancēm, bet ja Jums sanāk 10km distancē šādi miksēt, tad ir Ok. Uz šādas īsākas distances var mēģināt vnk tempu mainīt ātrāk/lēnāk.Lai veicas!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *