Kurā sporta veidā vai sacensībās tiek patērēts visvairāk enerģijas?

Autors: Asker Jeukendrup

Daudzi uzskata, ka Tour de France ir fiziski smagākās izturības sacensības pasaulē. To pašu mēdz teikt arī par Ironman. Savā iepriekšējā rakstā es minēju, ka enerģijas patēriņš Tour de France sacensībās ir vidēji 6000 kcal dienā trīs nedēļu garumā (5). Ir izpētīts, ka dienā enerģijas patēriņš var sasniegt pat 9000 kcal. Kāda ir situācija citos sporta veidos? Vai tās tik tiešām ir pašas ekstrēmākās sacensības? Vai tomēr Ironman ir vēl ekstrēmāks? Varbūt ir kādas citas sacensības?

pic1

Literatūrā pieejama informācija par enerģijas patēriņu dažādos sporta pasākumos, un es esmu centies izpētīt, kurā no tiem enerģijas patēriņš ir vislielākais.

Kāds informācijas avots stāsta par distanču skrējēju, kurš pieveica ∼100 km/dienā, kopā 1000 km. Viņš patērēja aptuveni 6000 kcal/dienā (1).

Kādā citā rakstā minēti 2 elites klases riteņbraucēji, kuri 10 dienas nobrauca 330 km/dienā, patērējot 7000 kcal/dienā (2).

Vēl viens avots vēsta par elites klases riteņbraucēju komandu, kuri patērēja 6500 kcal/dienā, sešu dienu laikā pieveicot aptuveni 4900 km „Race across America” sacensību ietvaros (3).

Līdzīgi rādītāji bija arī apvidus slēpotājiem intensīva treniņa laikā (6000 kcal/dienā) (6).

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados polārpētnieks Dr. Maiks Strauds (Mike Stroud) pētīja enerģijas patēriņu ekstremālos apstākļos, dodoties vairākās polārās ekspedīcijās (7). Pirms šiem pētījumiem enerģijas patēriņš polārajos pārgājienos bija ievērojams. Mūsdienās veiktā vienvirziena ekspedīcijā uz Dienvidpolu, pieveicot to pašu maršrutu, ko Skots* („Skota ekspedīcijas pēdās”), katras 24 stundas tika patērēts 6000 kaloriju. Maiks Strauds kopā ar seru Ranulfu Fīnsu (Ranulph Fiennes), kājām šķērsojot Antarktīdu, dienā vidēji patērēja 7000 kcal.

Šī pārgājiena laikā bija aptuveni 10 dienu ilgs periods, kurā, ceļam paliekot stāvākam, tika patērētas gandrīz 11 000 kcal/dienā.

Dr. Brents Rūbijs (Brent Ruby) ar kolēģiem (4) nesen veica pētījumu, kurā salīdzināja Ironman Hawaii (3,8 km peldēšana, 180 km riteņbraukšana un 42 km skriešana) ar Western State 100 (160 km ultramaratons). Enerģijas patēriņš Ironman Hawaii vidēji bija 9040 kcal (plus mīnus 1390 kcal). Western State sacensībās enerģijas patēriņš sasniedza pat 16 310 kcal (plus mīnus 2960 kcal), taču šis pasākums ilga vairāk par 24 stundām (vidēji 26,8 h).

Skaidri redzams, ka enerģijas patēriņš dienā var būt daudz augstāks kā 6000 kcal, ko sasniedza Tour de France riteņbraucējs. Enerģijas patēriņš var būt pat vēl augstāks kā enerģijas patēriņa rādītāji pašās garākajās un fiziski smagākajās Tour de France dienās.

Šīs sacensības atšķiras ar to, ka šie rādītāji tiek sasniegti 4-6 stundu laikā katru dienu un tādā līmenī noturēti 3 nedēļas.

Citos sporta veidos, kur ir liels enerģijas patēriņš, augstie rādītāji tiek sasniegti, sportojot vairāk stundu dienā pie zemākas intensitātes un dažkārt pat neguļot.

Kuras tad ir visekstrēmākās sacensības? Grūti teikt… vai jūs labāk vienu dienu piedalītos Tour de France sacensībās, šķērsotu Antarktīdu vai skrietu 160 km karstumā bez gulēšanas?


 

* Roberts Falkons Skots – britu jūrnieks, karaliskās flotes virsnieks un polārpētnieks, viens no Dienvidpola pirmatklājējiem.

Atsauces

  1. Eden B, Abernethy P. Nutritional intake during an ultraendurance running race. International J Sports Nutr 4: 166–174, 1994.
  2. Gabel K, Aldous A, Edgington C. Dietary intake of two elite male cyclists during 10-day, 2,050-mile ride. Int J Sports Nutr 5: 56–61, 1995.
  3. Hulton A, Lahart I, Williams K, Godfrey R, Charlesworth S, Wilson M, Pedlar C, Whyte G. Energy expenditure in the race across america (RAAM). Int J Sports Med 31: 463–467, 2010.
  4. Ruby BC, Cuddy JS, Hailes WS, Dumke CL, Slivka DR, Shriver TC, Schoeller DA Extreme endurance and the metabolic range of sustained activity is uniquely available for every human not just the elite few. Comparative Exercise Physiology, 11(1): 1-7, 2015.
  5. Saris WH, van Erp-Baart MA, Brouns F, Westerterp KR, ten Hoor F. Study on food intake and energy expenditure during extreme sustained exercise: the Tour de France. Int J Sports Med;10 Suppl 1:S26-31, 1989
  6. Sjodin A, Andersson A, Hogberg J, Westerterp KR. Energy balance in cross-country skiers: a study using doubly labeled water. Med Sci Sports Exercise 26: 720–724, 1994.
  7. Stroud M, Coward W, Sawyer M. Measurements of energy expenditure using iso- tope-labelled water (2H218O) during an Arctic expedition. Eur J Appl Physiol 67: 375– 379, 1993