Olga Lukša labo rekordu Latvijas triatlona čempionātā, Half-Ironman distancē

Aizraujoša, nervus kutinoša, ātra, panākumiem un medaļām bagāta! Tā varētu raksturot aizvadīto svētdienu (21.jūnijs), jo Valkā/Valgā norisinājās ½ Ironman (1,9+90+21,1 km) sacensības, kas bija vienlaicīgi gan Latvijas, gan Igaunijas nacionālais čempionāts triatlonā, un pulcēja vairāk kā 200 triatlonistus no visām Baltijas valstīm, Krievijas un Somijas. Iepriekšējā dienā bija starti arī īsajās distancēs (0,1+5+1,5 km un 0,4+15+3 km), kur piedalījās attiecīgi 77 un 86 dalībnieki.

Šajās sacensībās, ½ Ironman distancē, piedalījās 6 mūsu komandas pārstāvji – Olga Lukša, Roberts Lukša, Jevgēnijs Sergējevs, Igors Gucanovičs, Didzis Piļāns un Aleksands Lobanovskis.

Rezultāti – fantastiski!

Par to, ka nepieciešami kārtīgi un cītīgi treniņi, tas, domājams, ir skaidrs visiem! Bet, kas ir jāpaveic trasē, lai tiktu līdz šādiem apbalvojumiem un tituliem? Mūsu komandas biedri pēc apbalvošanas padalījās savos ‘piedzīvojumos’ no Starta līdz Finišam!

Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, spīdēja saule un vējš arī neesot bijis tik stiprs. Ūdens temperatūra 17.5 grādi – vēss, bet ne pārāk auksti. Pirms starta, pludmalē tika nodotas instrukcijas par katru no etapiem, par soda kartiņām un beigās – novēlēja veiksmi un izdošanos.

IMG_7984

Dalībnieki gatavi startam.

Starts peldēšanā tika dots no ‘starta līnijas’ ūdenī. Olgai šajā nelielajā posmā no krasta līdz startam nepaveicās, jo kāds ar papēdi iebelza viņai pa muti, pārsitot lūpas iekšpusi – startā Olgai bija asinīm pilna mute. Robertam izdevās nopeldēt lielā barā bez kontakt-cīņām, bet Olga ik pa laikam saņēma belzienus un esot raustīta aiz kājām, kā rezultātā, no ūdens sarīšanās izvairīties neizdevās. Olga ar Aleksandru gandrīz visu distanci nopeldēja kopā, viens otru domās atbalstot. Igors: “Sāku peldēt un likās, ka sāp galva, bet ķermenis nekādi negrib kustēties un strādāt!” Sadzēries ezera ūdeni, Igors izpeldēja astotais.

Visiem, izņemot Igoru, pirmā tranzītzona nesagādāja problēmas: “Es nekādi nevarēju attaisīt hidras rāvēju, kā rezultātā pazaudēju kādu minūti. Likās gan, ka mokos daudz ilgāk, bet, galu galā, kaut kā atrāvu vaļā un varēju doties nākamajā posmā!”

IMG_8162

Izskatās, ka Roberta ritenis ir ļoti jaudīgs.

Velo-posms, jeb posms, kur pazaudēt savas mantas. “Pirmajā posmā pazaudēju vienu no pudelēm! Kopā man bija divas, ar kurām, pēc pieredzes, man būtu jāpietiek visam velo-etapam. Tajā brīdī nodomāju: Peldējās grūti, hidru nevarēju attaisīt un tagad vēl pudele..! Varbūt kaut kas ir ne tā?” Stāsta Igors. Bet tad pēc dažiem kilometriem viņu panāca organizatoru motocikls ar Igora pudeli – gonka varēja turpināties pilnā sparā! Olgai, savukārt, savas pazaudētās pudeles bija jāsavāc pašai: “Pirmajos 300 metros, uz bedrēm, es pazaudēju abas pudeles, kā dēļ man nācās apstāties, lai tās savāktu – bez sajauktā ogļhidrātu dzēriena es nebūtu varējusi tikt līdz galam! Trakākais, ka viena no pudelēm bija nokritusi trases vidū, līdz ar to, lai to paceltu, man vēl nācās sagaidīt, kad garām pabrauc vesels bars ar dalībniekiem!” Viņa sakopoja savus spēkus un bruaca tālāk, panākot Antru Rogu un vēl vienu lietuvieti. Roberts uz pirmajām bedrēm pazaudēja gēlus, tāpēc ar ogļhidrātu dzērienu pietika tikai velo-posmam, ar kuru viņš bija apmierināts: “Apdzinu daudzus, bet mani – tikai Didzis!”

Izrādās, ka arī pieredzējušiem sportistiem otrā tranzītzona var sagādāt nelielas aizkavēšanās, jo, lai skrienot nenoberztu kājas, ir jāuzvelk arī zeķes! Bet, par laimi, to visu var atgūt pēdējā – skriešanas posmā!

“No riteņa nolēcu pirmais no latviešiem, bet Jānis Melbārdis man bija tieši aiz muguras… Pirmajā aplī viņš mani apsteidza.” Saka Igors. “Pirmos 10-11 km viss bija kārtībā, bet trešajā aplī iestājās krīze…” Igors gan piebilst, ka tā tika veiksmīgi pārvarēta un finišs sasniegts, pie tam – ar Personīgo Labāko (PB) rezultātu! Krīze piemeklēja ne tika Igoru – Roberta trasē pazaudētie gēli radīja sekas: ”Skriešanā jau gribējās ēst, bet jau bija par vēlu.” Arī Aleksandram – vai nu uzpildīšanās bija ‘par īsu’ vai arī kājas nebija radušas skriet pēc ātri pieveiktā riteņbraukšanas posma, bet ieskrieties viņam izdevās vien pēc 12-tā kilometra. Savukārt Olgu neveiksmes turpināja vajāt arī skriešanas posmā: “Uzsāku skriet. Pāris pirmie kilometri pagāja labai, bet pēc tam sajutos nelāgi. Sāka stipri sāpēt vēders, uzpūsties… Un viss, kas pirms tam bija izdzerts vai apēsts, gribēja iet ārā – kam tādam es nebiju gatava! Es pieņemu, kas bija no sarītā ezera ūdens. Nācās apstāties un pat apmeklēt labierīcības, bet tas īpaši nepalīdzēja. Trešā apļa beigās gribēju izstāties, bet Robertam, kurš jau bija finišējis, šī mana doma nepavisam nepatika un teica, lai atlikušos 9 km nomoku līdz galam!” Un Olga to izdarīja – viņa noskrēja līdz galam, labojot Latvijas rekordu ½ Ironman distancē dāmām, par pusotru minūti labojot Ievas Uzuliņas 2013.gadā uzstādīto laiku!

IMG_6800

Ironman.lv komanda pēc apbalvošanas.

Roberts: ”Bija labi, bet grūti!”

Visa komanda saka lielu paldies visiem, kas turēja īkšķus un uzmundrināja trasē! Paraugoties uz rezultātiem, ko gan vairāk varētu vēlēties?! Protams, lai tā notiktu vēl un vēl! “Mums ir kur augt. Vienmēr taču ir kur augt! Neapstāsimies arī tagad!” Saka treneris Romāns.


3 thoughts on “Olga Lukša labo rekordu Latvijas triatlona čempionātā, Half-Ironman distancē

  1. Tomēr orgiem vajag dot savādākas krāsas cepurītes Dāmām jo ir daudz klaunu kas gatavi pa 1 sec noslīcināt 50kilogramīgu cilvēciņu ?

  2. Pingback: Kur pasaulē 2015.gadā ir bijusi Ironman.lv komanda? | Ironman.lv

  3. Pingback: 2015.gada notikumu TOPs Ironman.lv komandas un FirstEndurance skatījumā | Ironman.lv

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *