Sportošana sāpēs ir bīstama padarīšana

Distanču skrējējiem ir unikālas attiecības ar sāpēm. Dažkārt, lai šķērsotu finiša līniju, sāpes ir neizbēgamas. Nav sāpju, nav panākumu – pareizi? Nepareizi! Nevienas fiziskās aktivitātes mērķim nevajadzētu būt sāpēm, kaut gan no sāpēm muskuļos nav iespējams izvairīties pilnībā. Sāpes muskuļos rodas no tā, ka muskuļi tiek pārslogoti, tiem nepieciešams atjaunoties, kā rezultātā notiek muskuļu augšana. Šādas sāpes parasti nav ilgstošas. Savukārt sāpes, kas ilgst vairākas dienas, sūta ķermenim signālus, ka ir nepieciešams atpūsties.

Ortopēdiskās ķirurģijas speciālists Dr. med. Daniels Ašenbrēners (Daniel Aschenbrener) norāda, ka sportošanas laikā vai ārpus tā gūto traumu dēļ sportists ne vienmēr spiests uz laiku atlikt sportošanu, tomēr viņš arī brīdina, ka, ignorējot pazīmes un simptomus, kas liecina par gūto traumu, pastāv iespēja, ka sportošana būs jāaizmirst uz visiem laikiem. Viņš uzsver, ka ir jāieklausās savā ķermenī un attiecīgi jāreaģē.

“Agrāk ārsti ieteica sportistiem, kas guvuši jebkāda veida fizisku traumu, pilnībā atturēties no sportošanas, parasti uz ilgāku laiku, padarot traumēto ķermeņa daļu nekustināmu. Kaut arī vēl joprojām ir gadījumi, kad šāda veida ārstēšana tiek piemērota, uzskati šajā jomā ir nedaudz mainījušies.”

365866Pētījumi liecina, ka mīkstie audi, tajā skaitā arī muskuļi, mēdz sadziedēt, reaģējot uz stresu. Līdz ar to mērena sportošana neilgi pēc nelielas traumas gūšanas var palīdzēt mazināt pietūkumu, stīvumu un muskuļu vājumu.

“Lielākā daļa nelielu traumu dzīst ātrāk, nedaudz pasportojot un pastaipoties. Patiesībā, ja cīpslas tiek regulāri staipītas, tās ražo molekulas, kas palīdz organismam dabīgi cīnīties ar iekaisumiem. Ir gan jāzina, kāda veida vingrojumi neapdraudēs veselību.”

Ja vairākus mēnešus iekaisums paliek neārstēts, strauji veidojas rētaudi un stāvokli ir daudz grūtāk ārstēt, kā arī palielinās iespēja, ka tas atkārtosies. Savlaicīga ārstēšana paātrinās atveseļošanās procesu un novērsīs turpmākas problēmas.

Ir svarīgi arī saprast, ka personīgais treneris zina, kas jādara sporta zālē, bet, visticamāk, rehabilitācijas jomā viņam nav nekādu oficiāli iegūtu zināšanu. Drošāk ir apmeklēt fizioterapeitu. Vien pāris apmeklējumu laikā viņi spēj noteikt traumu, dot norādījumus par to, kas jāmaina treniņu ziņā, sastādīt treniņu programmu mājas apstākļos un nostādīt jūs uz pareizā ceļa.

Treniņu turpināšana, kamēr ķermenis atkopjas no traumas, neiekļaujas kategorijā “kas der vienam, der visiem”.

Lūzumu un citu smagu traumu gadījumā var būt nepieciešams traumēto vietu ieģipsēt, imobilizēt, ārstēt ar injekcijām vai pat operēt. Ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus par to, kā un kad drīkst atsākt sportošanu.

Atveseļošanās pēc traumas nenotiek vienas dienas laikā. Esiet pacietīgi, pārveidojiet ierasto treniņu režīmu un vienmēr ieklausieties savā ķermenī. Ja sāpes turpinās vai saasinās, nākotnē var būt nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Kamēr tas nav noticis, nepārcentieties, bet dariet visu lēnām.

Kā vienmēr, konsultējieties ar ārstu, ja sāpes ķermenī ilgst vairāk par divām, trim dienām. Muguras sāpes kopā ar stingumu, tirpoņu vai vājuma sajūtu kājās liecina par iespējamu diska trūci. Sāpes kājā ir potenciāli bīstamas – apmeklējiet ortopēdijas speciālistu.

Apmeklējiet mājaslapu BannerCOREcenter.com, kur iespējams veikt ceļa un gūžas locītavas sāpju bezmaksas tiešsaistes novērtējumu.


Avots: arizonasports.com

Turpmākajās nedēļās veidosim rakstu sēŗiju par skriešanu, jo daudziem, pirmās sezonas sacensības, iespējams ir tieši skriešanas sacensības.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *